Par šo problēmu grasījos rakstīt jau sen, ir jau gan šur tur arī par to runāts. Braucu uz Rīgu pa Jūrmalas šoseju. Kārtējā avārija. Mētājas otrajā joslā sadauzīta džipmašīna, bija trāpījis kustību atdalošajā barjerā, nez ko un ar ko nebija sadalījis trīs joslu brauktuvē, bet, ak, nē, piedodiet, trešajā joslā, jo mums jau džipmašīnas brauc tikai pa trešo joslu. Bet ne par to šoreiz runa.

Tātad brīva ir tikai pirmā josla. Bet visi uzskata par savu pienākumu praktiski apstāties un visu šo pasākumu riktīgi nopētīt. Tas viss notiek uz Jūrmalas šosejas, kur tūlīt atļautais ātrums būs 110km/h. Tātad praktiski visi brauks ar 120 – 130km/h. Es jau, protams, pilnīgi saprotu, cilvēka dabā ir vērot visu, kas ir interesanti un neikdienišķi. Tagad šiem avāriju seku pētniekiem beidzot pat ir speciāls raidījums pa TV, bet dabā jau, protams, ir daudz interesantāk, karsts tosols un eļļa vēl kūp, reizēm diemžēl vēl ir arī asinis.

Kāpēc lūžņus nevarētu pētīt auto kapsētās? Tur gan, protams, nav tik interesanti, viss jau ir atdzisis. Vienīgais, ko gribu atgādināt ir tas, ka, ja tādā situācijā kāds neuzmanīsies, ievilks jūsu autiņa aizmugurē, tad varēsiet to pētīt savā pagalmā kaut gadiem, šoreiz gan sava auto lūžņus. Tas gan varbūt nebūs tik aizraujoši, toties pilnīgi droši attiecībā pret citiem.

Vācijā uz auto bāņiem, starp citu, šis ir viens no galvenajiem iemesliem ļoti daudzām avārijām, kad kāds nepamana, ka priekšā esošās mašīnas jau ir apstājušās, jo tālāk ir sastrēgums. Tādēļ, lai vairāk pievērstu sev uzmanību, pēdējie, kas bremzējas, papildus vēl ieslēdz avārijas uguņus, tas tiešām vairāk palīdz pievērst uzmanību notiekošajam.

Tomēr nesaprotu pašu galveno, kāpēc tomēr tik radikāli jāsamazina ātrumi, praktiski līdz 20km/h, ja to nepieprasa ceļa zīmes un policija, kas tur jau atradās. Tas rada tikai papildus iespēju jaunām sadursmēm, kuras tādās situācijās jau ir neskaitāmas reizes notikušas. Daudzu cilvēku domāšana patiešām ir neizdibināma lieta.