Ar šādu virsrakstu es aizsūtīju rakstu uz kādu avīzi pēc kāda dižā auto raidījuma slavināšanas raksta kādā TV programmas avīzītē kādā vasarā. Reakcija, protams, kā vienmēr nekāda. Runa iet par tiešā ētera spēlīti, kuru viņi šajā rakstā solīja atsākt. Tāda ir bijusi jau arī agrāk, tad viņi pārstāja to organizēt. Domāju, ka sapratuši, ka kaut kas nav riktīgi, bet nē – intervijā viņi atkal saka, ka vajag. Tomēr ar to saprašanu laikam tā pagrūti. Bet nē! Urrā! Spēlīte atkal iet vaļā!

Es nevienu vārdu neteiktu, ja tādas lietas rīkotu kāds cits raidījums, kam praktiski nav nekāda sakara ar satiksmes drošību, bet, ja ar to nodarbojas raidījums, kurš ir tiešā šādas organizācijas pakļautībā, tad man kaut kas nav īsti saprotams. Ja jūs domājat, ka pēc tām balviņām kāds ripinās ar 50km/h, tad ļoti apbrīnoju jūsu naivumu. Agrāko spēlīšu laikā jau vienam šādam sacīkšu dalībniekam ļoti cienījamie raidījuma autori nejauši pajautāja, ar kādu ātrumiņu tad šurp braucāt. Atbilde – 110km/h. Skaisti, vai ne? Priekš pilsētas pilnīgi normāls ātrums. Nesaprotu gan kā šī frāze nonāca raidījumā (raidījuma veidotāji, bez šaubām, to kā vienmēr noliegs).

Man ir ierosinājums. Pieļauju, ka balviņas cena nav no dižajām, nu daži lati varbūt, lai gan šodienas raidījumā esot arī lielā balva, kura tikšot izlozēta starp sacīkšu dalībniekiem. Es ierosinu samest naudiņu tādai riktīgai balviņai uz pāris tūkstošiem un tad varētu tirgot biļetes uz īstu realitātes šovu, ne jau to bakstīšanos, kas tagad notiek TV. Uzrīkosim vienreiz riktīgu šovu uz dzīvību un nāvi, ko?

Pasakiet vēl, ka tas viss ir pilnīgi normāli, kā jau viss mūsu “normālajā” valstī. Man gan tas nešķiet īsti normāli. Varbūt kaut kas izkustēsies no vietas, kad kāds balviņas tīkotājs kādu nobrauks, mums jau tā ir – kamēr nav kāds līķis, visiem viss pie lampiņas.