Daudziem ļoti patīk filozofēt par drošības aprīkojumiem sporta automobīlī utt., ka bez tā nu neko nedrīkst darīt ar automobīli. Savukārt daudziem rodas ilūzija, ka ar aprīkotu automobīli var „gāzt” kā ienāk galvā. Varu viņiem atbildēt savu viedokli, varbūt tas nebūs sevišķi populārs, bet tās ir manas domas.

Piekritīsiet, ka neviens drošības aprīkojums, ko pielieto pasaulē sporta automašīnām, nekad nebūs muļķu drošs, pat WRC mašīna ar visdārgāko drošības aprīkojumu. Ja ar to “ieliks” kokā ar 200km/h, kuru neizdotos izkustināt no vietas (koku vai citu šķērsli), tas neizglābs braucējus un tie ies bojā. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja cilvēku, kurš pārvietojas ar ātrumu virs 120km/h, pēkšņi aptur, dodot viņam palēninājumu praktiski mazāk par metru, tiek patoloģiski sabojāti viņa iekšējie orgāni, kaut arī ārēji viņš var būt bez traumām. To man mācīja tehnikumā, varbūt mediķi to var apstrīdēt un padomijas laikā mums mācīja muļķības, bet es viņiem tomēr ticu, neredzu iemeslu, kāpēc viņiem būtu jāmānās, tāpēc jau tajā laikā pret automašīnu būvētājiem tika izvirzītas prasības, lai automobīļu priekša un aizmugure būtu vieglāk deformējama, nekā salons, lai būtu tā iespēja dot cilvēkiem palēninājuma iespējas vismaz metru pie 100km/h.

Tāpēc, lūk, pat ar absolūti drošu un ļoti dārgu aprīkojumu vienalga pašam būs jārēķinās ar pēdējo iespēju vēl kaut ko darīt pirms liktenīgā sitiena un šo rezervi var garantēt tikai bailes par savu dzīvību. Neticu nevienam autosportistam, kurš saka, ka viņam vispār neesot nekad bail, es uzskatu, ka tādus trasēs nemaz nedrīkstētu laist, jo bailes ir vienīgais garants, ka sportistam “neaizbrauks jumts”. Protams, katram ir jārēķinās ar savām bailēm, jo, ja tās ņems virsroku, nebūs nekādu labo rezultātu, kurus arī tomēr gribas sasniegt.

Tad lūk arī drošības aprīkojums un tā līmenis tieši nosaka baiļu robežu. Es vienmēr esmu braucis savādāk ar aprīkotu auto vai arī ar pilnīgi neaprīkotu. Tas taču ir pilnīgi normāli un citu variantu es neredzu. Ja cilvēkam “brauc jumts” jebkuros apstākļos, tad to vispār pie stūres būtu labāk nelaist. Tā kā par tiem drošības aprīkojumiem var spriest gari un plaši, bet vienalga arī tas nabadzīgais ļoti gribēs iemācīties braukt labi un ātri, bet kur tad lai viņš liekas, ja viss prasa tūkstošus? Pareizi, gāzt pa koplietošanas ceļiem! Ko mēs arī darām pilnā sparā!