Un nevis vienkārši autosportists, bet rallists. Neapvainojieties citi autosportisti, bet es ralliju uzskatu par autosporta virsotni, kas norisinās pa tiem pašiem ceļiem, kur ikdienā brauc visi, nevis mākslīgajām trasēm ar aizbērtiem grāvjiem un nozāģētiem kokiem. Brīnos, ka daudzi autosportisti tā arī nav sapratuši autosporta jēgu. Nedomāju, ka jēga ir tikai panākumos vai arī "re kā es māku gāzt!" Es uzskatu, ka jēga ir tajā, ka daudz vairāk cilvēku tam izietu cauri, jo ap tiem atkal ir cilvēku pulciņš, kas ir ar autosportu saistīti. Jēga ir mācīties saprasties ar mašīnu, iemācīt to arī citiem.

Neapvainojieties arī tie, kam par katru cenu jātiek kaut kur uz ārzemēm, man kā ikdienas Latvijas braucējam ir pilnīgi vienalga kā tur kāds ārzemēs brauc, man ir svarīgi redzēt to te. Un mācīties no tā. Vēl vairāk mani pārsteidz kā kāds no autosportistiem var pateikt, ka ikdienā viņam šīs iemaņas nav vajadzīgas, es neticu, ka varētu būt kāds autobraucējs, kurš varētu nobraukt gadiem ilgi un nenonākt ekstrēmā (avārijas) situācijā. Protams, liela pieredze palīdz laikus visu paredzēt, bet ne jau visu un vienmēr laikus var paredzēt. Man, piemēram, mana sporta pieredze ir palīdzējusi izglābt kāda cilvēka ja ne dzīvību, tad veselību noteikti, par mūsu abu bleķiem nemaz nerunājot. Tāpēc es esmu laimīgs, ka manī ir autosportists, kurš ikdienas ceļa satiksmē, protams, guļ ciešā miegā, bet ekstrēmā situācijā man ir ko pamodināt un dažu sekunžu desmitdaļu laikā viņš ir gatavs strādāt. Bet citiem nav ko pamodināt. Tad lūk par to arī ir šis stāsts.

Tādēļ man nepatīk, ka autosports kļūst arvien dārgāks, arī pēc mana labākā drauga Alvja Kļaviņa bojāejas prasības pēc drošības kļūs noteikti vēl stingrākas, bet vai tiem simtiem, kas sitās nost uz ceļiem ar piezīmi "nesavaldīja auto" kāds kādu drošību vispār prasa, bet "gāž" uz nebēdu un lauku ceļos var mierīgi nosisties pat nepārsniedzot atļauto ātrumu, bet pārsniedzot savu drošo ātrumu.

Jēga autosportam ir tur, lai mēs katrs iemācītos tuvoties savam drošajam ātrumam, lai netraucētu citiem satiksmi, bet arī lai nekad nepārsniegtu savu drošo ātrumu. Bet, lai varētu paaugstināt savu drošo ātrumu, diemžēl ir jātrenējas, kaut vai ziemas sākumā jāizbrauc uz kādu placi vai labāk uz kādu trasīti (tagad iespējas ir) un jāpilnveidojas.

Skumji ir tas, ka daudzi saka, ka viņam tas nav un nekad nebūs vajadzīgs. Nu nedod Dievs! Pret likteni jau it kā neko neizdarīsi, bet tāpēc jau tomēr mums ir dotas iespējas to mēģināt darīt, bet, ja mēs to pat negribēsim, tad arī tiešām nekas nemainīsies. Tāpēc es gribētu, lai sportiskās aktivitātes būtu arvien lētākas, nevis visu laiku sadārdzinātas, nevar to visu radīt tikai tāpēc, lai gūtu peļņu, lai visu segtu tikai sportisti un fani, bet vajadzētu piesaistīt sponsorus. Pat standarta auto pasākumi, kur piedalos, tomēr dalībniekam izmaksā samērā dārgi, lai regulāri tajos piedalītos, bet braukšanas prasmes uzlabošana varētu varbūt interesēt apdrošinātājus, jo labi braukt protošs vadītājs varbūt spētu izvairīties no dažas labas avārijas, kas jau būtu konkrēts ieguvums apdrošināšanas kompānijai. Pagaidām gan maz esmu viņus redzējis kā sponsorus.

Padomāsim visi kopā, ko varētu darīt lietas labā. Vienu gan zinu droši - ja legāls autosports kļūs arvien neaizsniedzamāks, tad plauks nelegālais, piemēram, pseido autosports "Dragreiss". Un jo stingrākus pretmērus pieņems, jo interesantāk būs pārkāpējiem. Vai to mums vajag? Vai mēs pieliksim klāt kādu atbildīgo komisāru katram ātrāk braukt gribētājam un savas braukt prasmes pilnveidotājam, kā nu katrs mākam uz   n-tajiem lauku ceļiem, kur nevar praktiski pat sasniegt atļauto (90km/h) braukšanas ātrumu, tātad viņš pat ievēro likumus un viņu par to pat nevar nekādi sodīt. Bet šādi braukt prasmes pilnveidotāji bieži to beidz ar statistisko "nespēja savaldīt auto" un sekas ir kā nu kuro reizi. Ļoti bieži cieš arī pilnīgi nevainīgi cilvēki. Ja šos auto "gāzējus" mēs stumsim arvien tālāk no organizētā autosporta, kur beigās paliks tikai "biznesa klase", mūsu ceļu situācija diemžēl neuzlabosies ne par mata tiesu, un diez vai te līdzēs arvien barbariskāki sodi, jo arī dzērāju skaits pie stūres, kā esmu dzirdējis, ne velna nesamazinās, par spīti visiem trakajiem sodiem.