Šis, protams, būs mans viedoklis, kas radies daudzu gadu pārdomu rezultātā. Zinu, ka ir ļoti daudzi, kas domā līdzīgi, ir arī ļoti daudzi, kas līdz tādām lietām nemaz nav aizdomājušies. Varbūt negrib vai arī nav ar ko (domāt). Tomēr rallija galvenais uzdevums ir: iemācīties (braucot ar auto, vienalga, pa kurieni, pa trasi vai ielu) maksimāli ātri pieņemt maksimāli pareizus lēmumus un mācēt arī pēc iespējas precīzi tos realizēt. Kāpēc tieši rallijā to vislabāk izdarīt? Tāpēc, ka rallijs notiek parasti tajā pašā vidē, kur arī ikdienā bieži braucam. Un galvenais, rallijā samērā bieži ir jārisina pēkšņas situācijas, kurām mēs bieži neesam gluži gatavi, pat ar stenogrammu (liels akmens līkumā, kāda izveidojusies bedre vai liela peļķe pēc pēkšņa lietus).

Vārdu sakot, ir jāimprovizē un jābūt gatavam reaģēt pēc iespējas pareizi, nu gluži kā dažreiz dzīvē. Domāju, ka tikai retais ir nobraucis daudzus gadus ar auto, nenonākot kritiskās situācijās, ļoti bieži ne jau savas vainas dēļ. Jā, piekrītu, ļoti daudzas kritiskas situācijas mēs varam paredzēt jau laikus, bet arī to var panākt tikai sākumā vismaz ar domāšanu un gribēšanu domāt un pēc tam tomēr arī ar praktisko pieredzi, jo neko nedos tas, ja jūs zināsiet, ka vajag, piemēram, pārgrupēties 2m pa labi vai 1,5m pa kreisi, ja mēs slidenos ceļa apstākļos nezināsim, kā to izdarīt un kā uzvedīsies auto pie šīm darbībām.

Citās auto sporta disciplīnās nav tik lielas improvizācijas iespējas, jo iemācīties no galvas „izņemt” 5-10 līkumus ir vienkāršāk. Un, ka, piemēram, Mellužu kartingu trasē to tur tālāko garāko līkumu jāņem vidū pa ārmalu, lai labāk „ierakstītos” nākošajā S-ītī, bet lūk Biķerniekos Linezera tramplīnu labāk vajadzētu „ņemt” pirms tā drusku pavirzoties pa labi, lai pēc tramplīna tevi nestumtu betonā (protams, ja konkurenti netraucē). Bet rallijā ir simtiem līkumu, visus nepieslīpēsi.

Tieši tāpēc man vēl vairāk ir patikuši ralliji, kur jābrauc bez stenogrammas (Dakāra), kur pilotam pašam jāpieņem lēmumi, kas ir aiz tā līkuma vai tramplīna, vai labais 1 vai kreisais 2. Augstākās pilotāžas skola, skatītājiem, protams,  nebaudāms pasākums, bet braucēja pieredzei milzīgs ieguvums. Izlem nu pāris sekunžu desmitdaļu laikā, ko darīt. Un vadīties var tikai pēc dažām pazīmēm (krūmu konfigurācijas, kokiem, telefonu līnijām un vēl pēc „pakaļas”, es pat nezinu). Esmu pats tādā braucis.

Bija reiz padomijā tāds rallijs Maskavā „Piemiņa 85”. Gāja vienkārši fantastiski. Pēc pirmās dienas bijām 9-tie no 244 mašīnām, otrajā dienā izstājāmies tehnikas dēļ. Vecajam žigulītim nolūza apakšējais plaukts (žiguļu slimība), nebija jau arī nekad mainīts. Vairākos dopos uzrādījām labākos laikus. Vienā no tiem brāļiem Boļšihiem (vecie rallija fani tādus būs dzirdējuši), kuri to ralli vinnēja, ielikām 11 sekundes. Piedodiet, protams, ka izklausās pēc lielīšanās, bet tomēr tie ir fakti. Jāpiebilst, ka puse no dalībniekiem bija ar sporta autiņiem, bet mēs ar ielas auto un deforsētu motoru (76. benzīns, bija tāda žļurga toreiz, kad liku kopā mašīnu, murgainos sapņos neiedomājos, ka kādreiz braukšu rallijā).

Daudzi tūlīt, protams, kliegs, kas tad tas par ralliju, kur visi pie katra aizdomīga līkuma apstāsies, kur tad vispār drošība utt. Bet vai kāds uz laukiem komandējumā, piemēram, „velk” ar stenogrammu? Bet ja bīstams līkums pēkšņi? Braucot, jābūt gatavam uz daudzko. Jā, jā, daudzi tūlīt teiks, es jau vienmēr un visus braucu lēni un prātīgi. Bet, ja līkumā atkal trakais ar statistisko „nespēju savaldīt auto” nesas pretī?

2003.gadā man atkal sanāca pabraukt rallijā, diemžēl praktiski bez stenogrammas (dažādu apstākļu dēļ), bet auto bija lielisks un braukšana ar tādu sagādāja baudu, kaut arī skatītājiem, protams, no manas braukšanas reti kurā vietā bija ko redzēt. Tikai dažus posmus, kur kādreiz biju bijis kā skatītājs un nedaudz atcerējos konfigurācijas. (Joprojām ceru satikt to cilvēku, kas mūs nofilmēja „Vidzemē” 12.dopa beigās). Pēc 3 negulētām diennaktīm, kuru laikā piedevām izvandīta pus Eiropa, vēl piedevām velkot aiz auto piekabināto treileri, rezultāts mani apmierināja, jo trasi tiešām pirmo reizi ieraudzīju pirmajā aplī un ar Subaru pirms tam biju braucis vienu kvartālu ap māju. Tas patiešām nav Audi, tāpēc zinu, ka tāds kādreiz būs pašam. Labi, piedodiet par lirisko atkāpi.