Ievads

Ļoti gribu parunāt par man un, kā izrādās arī daudziem citiem, ļoti aktuālām lietām. Runa ir par auto lietām. Tieši par ceļu satiksmi, par tās dalībniekiem un par to savstarpējām attiecībām, kas tieši saistīts ar ceļu satiksmes drošību. Kā vēlāk redzēsiet, šī problēma man neliek mieru jau daudzus gadus un jo tālāk, jo vairāk. Kāpēc es uzsveru tieši šo "Ceļu satiksmes drošību". Tāpēc, ka ir mums viens raidījums, kam ar to būtu it kā jānodarbojas, bet kuros es it NEKO no tā praktiski neesmu redzējis. Kamēr tur vienkārši neko nerādīja, es vēl sevi kaut kā mierināju, eh, ko nu es tur ņemos, lai jau saņem cilvēki naudiņu, neko nedarīdami, ja jau ir tādi, kas maksā, lai gan izrādās, ka tā esot sabiedriskā televīzija, tātad mēs visi par to arī it kā maksājam. Bet vienā raidījumā jau redzēju sižetu, kas jau bija klajā pretrunā ar ceļu satiksmes drošību. Tagad nonākam pie paša jocīgākā, lai jūs zinātu, par ko ir runa, man jāizstāsta sižets, jo auto cilvēku aprindās šo raidījumu neviens neskatās (veicu aptauju). Varbūt šo raidījumu skatās mājsaimnieces un es te par velti braucu viņiem virsū. Sakiet, lūdzu, vai tas nav viens no mūsu mazās Latvijas paradoksiem? Cilvēki ražo preci, kuru nevienam nevajag un saņem par to vēl naudu.

Labi, tagad īsumā par sižetu. Runa iet par Krasta ielu virzienā uz Ķengaragu. Pēc Lido centra trešā josla ar labi redzamu ceļa zīmi tiek sabīdīta otrajā. Prātīgi un domājoši autobraucēji, kādi par laimi ir lielākā daļa no mums, jau laicīgi pārkārtojas otrajā rindā, kamēr tur vēl nav sastājusies blīva rinda. Raidījuma vadītāji turpretī tos visus nosauc par muļķīšiem, kuri nemākot pārkārtoties, aicina visus "vilkt" pa trešo rindu līdz galam un tur taisīt "rāvējslēdzēju"! Viss jau būtu ļoti labi, jo tagad tie, kas lien visiem garām, arī stāv rindā, jo krustojuma izbraukšanas ātrums jau nav palielinājies, toties "rāvējslēdzēja" vietā mēs tagad "spaiņiem" ražojam stresu, jo tagad jau konfliktē katra mašīna ar katru. Vai tas veicina satiksmes drošību? Es jau lieliski saprotu, ka runa bija par "rāvējslēdzēja" principu. Bet vai tad tam nevar atrast atbilstošu vietu? Skumjākais jau tas, ka raidījuma vadītāji paši līdz tam nemaz nav aizdomājušies. Kā tāds cilvēks var kaut ko vēl konsultēt, nu labi, neteikšu kur un ko, gan jau viņi paši zinās.

Man, piemēram, par jebkuru ar auto lietām saistītu tēmu ir ļoti, ļoti daudz ideju, un, aprunājoties ar cilvēkiem, izrādās, tiem tās ļoti, ļoti vajag. Bet kāpēc absolūti nekur, neko es neesmu par šīm tēmām ne lasījis, ne redzējis? Mēģināšu tagad caur internetu, varbūt te atradīsies, kas sadzird manu saucēja balsi tuksnesī.

Tagad uzrakstīšu rakstu, kuru aizsūtīju pirms 10 gadiem kādam žurnālam, kā jūs domājiet, ko man atbildēja? Pareizi. Pilnīgi neko.

Kā jūs domājiet, cik ilgi mēs tā dzīvosim? Šausmināsimies par avārijām, par cietušajiem, bet pilnīgi neko nedarīsim? APNICIS! Pats galvenais, ko vēl gribēju pateikt, ka neuzskatu sevi par kaut kādu visgudrīti, bet savā 33 gadu autobraucēja praksē ik brīdi esmu domājis par to, ko es daru un kā es daru, galu galā, par ko vēl būtu jādomā, sēžot pie auto stūres, ko gan citi braucēji, kā var redzēt, nedara. Varbūt palīdzēsim viņiem, varbūt kāds tomēr sadzird un saprot, ka uz ceļa ir jādomā!

Tagad 10 gadus vecais raksts, kurš savu aktualitāti, diemžēl, vēl nav zaudējis.


Labdien, cienījamais "Autožurnāl"!

Raksta jums, varētu teikt, parasts auto braucējs, kādu, domāju, ir pilnas ielas. Kaut arī vēstule būs ļoti gara, tas viss būs tikai neliela daļa no tā, ko gribētu pateikt.

Raksts pamatā būs par autovadītāju savstarpējām attiecībām uz ielām un ceļiem. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, no tā ceļas visi stresi un visas stresu situācijas. Es domāju, ka katrs reāli domājošs autobraucējs man pilnībā piekritīs. Varbūt mans raksts būs nedaudz haotisks, pārlecot no tēmas uz tēmu, bet lūdzu, piedodiet, jo neesmu profesionāls žurnālists. Vienkārši gribas kādam to visu izstāstīt, varbūt kāds to uzklausīs, sapratīs, varbūt man no tā kļūs nedaudz vieglāk pat tad, ja šo sacerējumu tā arī neviens neizlasīs.

Pašreiz gan Jūsu žurnāls vairāk ir jaunu automašīnu reklāmu žurnāls, es saprotu, ka jūs par to noteikti saņemiet lielu naudu, un arī tas ir vajadzīgs. Man, kā jau normālam autobraucējam ir tikai prieks apskatīt automašīnas, ar kurām brauksim pēc gadiem 10 jau tagad. Es jebkuram 30 minūšu laikā pierādīšu, ka ar jaunu auto tomēr nav tik izdevīgi braukt, kā grib pierādīt lielais auto dīleru pulks. Vienreiz pat dzirdēju, kā viens cilvēks jau to mēģināja darīt vienā raidījumā, bet aiz kadra tika ātri apklusināts. Vienīgais, ko tie cilvēki vinnē, pilnīgi piekrītu, ir komforts, bet manas prasības pēc komforta pilnībā apmierina arī mans auto, un par niecīgu komforta uzlabojumu es nekad nemaksāšu četras, piecas reizes lielāku summu. Pat ja man tāda nauda būtu, neesmu taču slims, lai to nomestu zemē.