Nu ko, slīkstam? Slīkstam, slīkstam. Es te par pilsētas satiksmi. Nerunāšu nemaz par daudzviet nejēdzīgo satiksmes organizāciju, pat tai mums kā vienmēr un visur, protams, pietrūkst naudas. Naudas mums pietrūkst visur un visam. Gribu parunāties par to, kā uzlabot satiksmi un kaut nedaudz samazināt sastrēgumus, īpaši naudu neieguldot, jo nekādus daudzlīmeņu satiksmes pārvadus un citus brīnumus mēs tuvāko 20-50 gadu laikā šaubos vai Rīgā ieraudzīsim. Bet automobīļu diemžēl kļūs arvien vairāk.

Tad ko darīt? Liekas – it kā vienkārši, vajag tikai drusku veiklāk kustēties. Jā, jā, mums visiem. Labi, drusku iedziļināsimies. Piedodiet, būs arī pa kādam cipariņam, bet nu centīšos mazāk.

Krustojums, iedegas zaļā gaisma, ai, nē, piedodiet, dzeltenā, jo kustības sākumam jau jānotiek pie dzeltenās, ar to es domāju izspiest sajūgu un ielikt robā, jau te dažiem rodas kavēšanās, par vēlu to darīt pie zaļās, tad jau ir jābrauc. Es uzsveru jābrauc, nevis jāspolē, ka dūmi nāk no riepām vai jāčunčina tā, it kā viņam šodien vispār nekur nebūtu jābrauc, tad lai stājas malā un iet gulēt. Lūk te vajadzēs dažus cipariņus.

Ja normāli krustojuma šķērsošanai, izkustoties no vietas, nepieciešamas apmēram 3-4 sekundes un zaļās gaismas cikla laikā (pieņemsim, ka tas ir 30 sekundes) krustojumu vajadzētu šķērsot apmēram 10 nosacītajām mašīnām. Pietiek, pieņemsim, trijiem no viņiem nokavēt katram pa 2 sekundēm, nu, paknibināja degunu, neielika ātrumā, pļāpāja pa telefonu, groza radio un nav laika braukt, vārdu sakot nekur nesteidzas. Tas kopā salasās 6 sekundes, kuru laikā krustojumu varēja šķērsot vēl divas automašīnas. Nu it kā – kas tur, štrunts, bet pēc 10 cikliem tās jau ir 20 auto, kas tā arī nekur nav aizbraukušas no tā krustojuma.

Daži gudrīši, protams, man tūlīt uzreiz teiks: “Ha! Bet kur tad lai brauc, ja tālāk atkal tas pats?” Jebkurā situācijā ceļu caurlaidība nosaka noteiktam ceļa punktam izbraukušo auto skaits noteiktā laika vienībā. Tas tiem, kam ļoti vajag definīcijas. Tātad, jo mēs ātrāk izkustēsimies un pārvietosimies, jo vairāk auto izbrauks cauri šim noteiktam ceļa posmam. Un Rīgā nemaz nav tik daudz krustojumu, aiz kuriem, iedegoties zaļajai gaismai, jau nav kur braukt, jo ir sastājušies automobīļi. Tādi ir tikai daži.

Vēl drusku gribu atgriezties pie ciklu ilgumiem, kas nu nekādus kapitālieguldījumus neprasa. Es uzskatu, ka optimālais zaļās gaismas ilgums ir ap 30-40 sekundēm. Tā arī pārsvarā visur ir, jo, ja tas būs pārāk mazs, pieaugs dzeltenās gaismas (kad it kā nekas nenotiek) īpatsvars pret kopējo laiku. Bet mums jau daudzus gadus bija, piemēram, tāds kuriozs Ulmaņa gatves pēdējā luksoforā, braucot uz Jūrmalu, ka zaļā gaisma dega 14 sekundes!!! Biju apzvanījis visas iespējamās instances, bet, protams, kas tad es tāds esmu? Vienkāršs autobraucējs. Kamēr beidzot laikam kāds ministrelis bija trāpījies tur sastrēgumā piektdienas pēcpusdienā un beidzot to luksoforu saregulēja. Bet vai tad to luksoforu pirms tam bija regulējis kāds, kam spainis galvas vietā?

Labi, tagad būtu it kā izkustējušies no vietas un kādu gabaliņu laižam. Atkal ķibele. Katram otrajam sagribas pilsētā ievērot distancīti nu vismaz metriņus 20-30. Tūlīt atbildēšu gudreļiem, kas teiks, ka bīstami utt., ka vajadzētu lielāku distancīti. Es te nesaku nebūt, ka vajag 0,5 metrus, lai gan, ja vajag neielaist blakus joslā, perfekti protam braukt arī tā. Bet, ja aiz katras otrās auto var mierīgi ieiet vēl pa vienai mašīnai, jo tur ir distancīte 30 metri, tad atkal nonākam pie tās pašas ceļa caurlaidības, ja noteiktā laika vienībā izbrauks, pieņemsim, 10 auto vai arī, ieliekot aiz katras otrās mašīnas vēl vienu mašīnu tajā pašā laikā un pie tā paša ātruma, izbrauks 15 auto.